ĀRSTNIECĪBA
Slinga terapija

Raksts no portāla www.medicina.lv

SLINGA TERAPIJA - REHABILITĀCIJAS METODE PACIENTIEM AR JOSTAS DAĻAS STARPSKRIEMEĻU DISKU PROTRŪZIJĀM UN TRŪCĒM 02.08.05
 
Stāsta Veselības centra - 4 fizioterapeits Jānis Bartusevičs
 
Ar ko atšķiras starpskriemeļu disku protrūzijas no trūcēm?
Starpskriemeļu diski savieno skriemeļu ķermeņus. Starpskriemeļu diskos saistaudu šķiedras veido fibrozo gredzenu. Diska centrā ir recekļveida kodols. Jauniem cilvēkiem kodols satur 85-88 % ūdens, un tajā darbojas hidrostatiskie likumi (Paskāla likums): spiediens šķidrumā izdalās uz visām pusēm vienādi. Starpskriemeļu diski ne tikai atdala vienu skriemeļa ķermeni no otra, bet izpilda virkni svarīgu funkciju: uztver spiediena slodzes, palielina kustīgumu, samazina mehānisku triecienu iedarbību, neļaujot trieciena vilnim aiziet līdz galvas smadzenēm u.c.
 
Jostas daļā starpskriemeļu diski ir visbiezākie. Tie aizņem 1/3 blakusesošā skriemeļa ķermeņa platumu, tas arī nosaka mugurkaulāja jostas daļas lielo kustīgumu.
 
Dienas slodzes rezultātā starpskriemeļu diski saplacinās, tādēļ vakaros cilvēks ir par 1,5-2 cm īsāks; arī gulošs cilvēks ir garāks par stāvošu. Ar vecumu diski kļūst plānāki (kopā par 7 cm). Dzīves laikā notiek pakāpeniska kodola atūdeņošanās (dehidrācija), un hidrostatiskā spiediena likuma vietā tajos sāk darboties mehānikas likumi – spiediena spēki vairs nesadalās vienmērīgi uz visām pusēm, bet var koncentrēties vienā virzienā, pārsniedzot audu mehānisko izturību. Sākumā veidojas starpskriemeļu diska izvelvējums – protrūzija. Izvelvējuma vietā šķiedru pretestība recekļainā kodola audu spiedienam ir samazināta. Turpmāk saistaudu gredzens, kas apņem disku, var pārtrūkt, un tad diska mīkstā kodola audi iespiežas plīsuma vietā, veidojot diska trūci. Pēdējais starpskriemeļu disks atrodas starp L5 un S1, kur visbiežāk arī veidojas trūces. Šīs izmaiņas veicina ilgstoša mugurkaula slodze, biežas audu temperatūras maiņas, traumas. Starpskriemeļu diska trūce visbiežāk sākas ar lumbago (70-80%) vai lumbalģiju; iespējami arī citi slimības sākuma varianti. Sāpes iespējamas gan pie protrūzijām, gan trūcēm. To nosaka starpskriemeļu diska trūces lielums un lokalizācija. Precīzāk to var noteikt, veicot datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, kuru rezultātus ārsti, uzstādot diagnozi, rūpīgi analizē.
 
Mēs savukārt nosakām tieši jostas muskuļu korsetes vājos punktus un strādājam ar tiem. Viena daļa no globālajiem jostas daļas muskuļiem ir tonizēti, piemēram m. erector spinae, tos relaksējam, turpretim vēdera un sānu muskulatūra ir vāja. Arī iegurnī ir novērojama vāja un neproporcionāli attīstīta muskulatūra. Faktiski darbs notiek trijās frontēs – pacienta relaksēšana un sagatavošana, mācīšana strādāt ar lokālajiem muskuļiem, un jostas muskuļu korsetes spēka treniņš atvērtā, vēlāk arī slēgtā kinētiskā ķēdē.
 
Vai ir principiāla atšķirība starp starpskriemeļu disku protrūzijām un trūcēm mugurkaula jostas un kakla daļā?
Protams, ka jostas daļā slinga terapeits strādā ar citiem muskuļiem, taču arī jostas daļā visas problēmas veidojas lokālo muskuļu mazās aktivitātes dēļ. Svarīgākie mugurkaula stabilizatori jostas daļā ir m. transversus abdominis un m. multifidus. Šie muskuļi kontrolē neitrālu pozīciju. Aktivizācija notiek pirms darbības vai kopā ar funkcionālu slodzi vai kustību, lai nodrošinātu saspringumu. Aktivitāte nav atkarīga no kustības virziena, tā ir nepārtraukta visas kustības laikā. Šie muskuļi iesaistās elpošanas procesā; rada intraabdominālo spiedienu; iesaistās rumpja rotācijā, kontrolē rumpja fleksijas slodzi, nodrošina statiskās rumpja slodzes; aktivizējas pie augšējo un apakšējo ekstremitāšu kustībām. Jo kustība ātrāka, jo muskuļi ātrāk aktivizējas. To kontrakcija notiek neatkarīgi no CNS.
 
Personām ar hroniskām muguras sāpēm veidojas neiromuskulāri traucējumi, kā iznākumā lokālo muskuļu aktivizācija pazeminās. Tāpat kā traumu gadījumos, muskuļu kontrakcija kļūst atkarīga no kustības virziena; tā ir īsa, novēlota un atkarīga no CNS; rezultātā lokālie muskuļi nepieciešamo stabilizējošo funkciju vairs neveic. Diemžēl speciālajā literatūrā, kas domāta sportistiem, treneriem, arī ārstiem, sīkāka informācija par šo muskuļu fundamentālo lomu ir ļoti skopa. Pārsvarā tiek apskatīta globālo muskuļu nozīme un to trenēšanas īpatnības, kas arī nav mazsvarīgi.
 
Slinga shēma ir tā pati, kas parasti – ar elastīgo saišu palīdzību izslēgt globālo muskuļu darbību un aktivizēt lokālos jostas daļas muskuļus. Šai gadījumā parasti saitēs iekaram visu pacienta ķermeni. Daudzi, kas to piedzīvojuši, apgalvo, ka tā esot ļoti komfortabla relaksācija. Tādējādi tiek izslēgta gravitācijas ietekme un jostas daļas globālo muskuļu darbs. Pirms tam mēs jau esam veikuši jostas daļas relaksāciju un trakciju, vājo punktu testēšanu pacienta jostas daļas muskulatūrā, esam iemācījuši pacientam ieklausīties sevī un pareizi strādāt ar lokālajiem muskuļiem. Ar izometriskiem spēka vingrinājumiem mēs tos pamazām aktivizējam, sākumā īsāku laika posmu, vēlāk – jau ilgāku. Paralēli tam tiek veikts jostas krustu muskuļu spēka treniņš.
Protams, rehabilitācijas plāns ir atkarīgs no trūces lokalizācijas un vietas, no pacienta vecuma, fiziskā stāvokļa u.c.
 
Kas visbiežāk cieš no šādām mugurkaula jostas daļas problēmām?
Fiziska darba darītājiem ir vislielākās izredzes iedzīvoties kādā jostas daļas diska protrūzijā vai trūcē, jo šī ķermeņa daļa pakļauta nemitīgai slodzei, kuras sadalījums bieži vien nav pareizs. Ceļot smagumus, nevis stabili un vienmērīgi noslogojot visu balsta aparātu, bet raujot uz sevi, tas notiek ātri vien. Vidējais pacientu vecums ir 25-50 gadi, līdzīgi kā pie mugurkaula kakla daļas starpskriemeļu disku problēmām. Paaugstināta riska grupa ir tie, kas piedzīvojuši kādu traumu šai rumpja rajonā.
 
No otras puses - tie paši sēdošā darba darītāji. Ja cilvēks ilgstoši sēž un nepiekopj fiziskas aktivitātes, veidojas apakšējais krusteniskais sindroms. Vēdera muskuļi vāji, bet muguras muskuļi ir noslogoti. Šie faktori izraisa mugurkaula muguras muskuļu tonusa paaustināšanos un muskuļu ātru nogurdināmību, līdz ar to radot fāzisko muskuļu disbalansu, un mugurkaula skriemeļus piemeklē dažādas aplamas slodzes. Pie šāda fona atliek tikai, piemēram, ar rokām izmazgāt 3 pārus džinsu, lai noķertu vismaz lumbago, tālāk jau seko ķēdes reakcija apmēram šādā secībā: lumbago – lumbalģija – protrūzija – trūce. Ja pacenšas, tad šo ceļu var noiet ļoti ātri.
 
Trakākais no man zināmiem variantiem ir: cilvēks saliecas, pagriežas un tad veic celšanas kustību, lai no auto bagāžnieka dziļākā stūra izņemtu kādu smagāku priekšmetu. Tai mirklī starpskriemeļu diskam jāpiedzīvo trīs dažādu veidu slodze: stiepe, vērpe un spiede, un rezultātā cilvēks bieži vien vairs no bagāžnieka paša spēkiem nespēj izkļūt... Uz līdzīgām problēmsituācijām neuzmanības brīžos kandidē praktiski visi ļaudis, kam kaut reizi bijušas muguras sāpes.
 
Ko jūs varētu ieteikt profilaksei, lai ceļš no lumbago līdz trūcei vai nu nemaz nesāktos, vai būtu pēc iespējas garāks?
Vēlams iztikt bez liekas pārgalvības un izvairīties no traumām. Jāseko līdzi savas muguras stāvoklim un slodzēm, lai tās būtu vienmērīgas. Nedrīkst uzturēties caurvējā. Lumbalģijas vai arī tā saucamie šoferu radikulīti un virkne radniecīgo problēmu rodas no tā, ka muskuļi ir atdzisuši un strauji veic kādu fizisku piepūli. Vasarā: sasvīdis cilvēks iziet caurvējā un veic pēkšņu celšanas kustību, piemēram, ņemot rokās četrgadīgu bērnu. Jāpievērš uzmanība tam, lai muskuļu korsete būtu stipra un nerastos muskuļu disbalanss. Ieteicams nodarboties ar peldēšanu – tā ir ļoti laba, jo nodarbina tikpat kā visas muskuļu grupas. Protams, arī jāpeld ir pareizi, bez liekas ālēšanās.
 
Saites nostiprinās ekstensijas jeb atliekšanās vingrojumi. Būtībā rekomendējami visi klasiskie fizioterapijas vingrojumi, kas nostiprina mugurkaula jostas daļas muskuļu korseti – atliekšanās, prese, sānu un kāju muskuļu vingrināšana, stiepšanās. Ar vienu noteikumu: pirms katra vingrinājuma izpildes ir pareizi jāstabilizē iegurnis. To parasti apgūst individuālajās slinga terapijas nodarbībās. Svaru zāli varu ieteikt vienīgi savienojumā ar labu, kompetentu treneri, kurš pārzina ne tikai globālo, bet arī lokālo muskuļu darbību un tās nozīmi – jo pēdējā ir visa ķermeņa savākšanas pamatā, respektīvi, bāze jebkuram tālākam muskuļu trenēšanas darbam.

 

 

...

 
 

 "Klubs 4" Rīgā, K. Barona ielā 117, 3. stāvā, tālr.: 67847108, 28376970